Pils spoks

Kā jeb­ku­ra pils, arī Zvārtavas pils nav bez sa­va pa­stā­vī­gā ie­mīt­nie­ka – spo­ka. Reiz kādā no pils tel­pām nak­šņo­ju­šas mei­te­nes, bet bla­kus is­ta­bā iz­vie­to­ti ka­reiv­ji. Pui­ši va­ka­rā no­lē­mu­ši pie vi­ņām ­cie­mo­ties, bet meitenēm kareivji nav gā­ju­ši pie sirds, tā­pēc sū­tī­ti pro­m. Viens no zal­dā­tiem sa­nik­no­jies par šā­du ne­vies­mī­lī­bu, aiz­gā­jis pēc šau­ja­mā un drau­dē­jis ie­viest kār­tī­bu. Ta­ču, pār sliek­sni kāp­dams, pa­klu­pis, plin­te iz­šā­vu­si un no­piet­ni vi­ņu sa­vai­no­ju­si. Glābt pui­si nav iz­de­vies, un turpat pi­lī viņš no­mi­ris. No tā lai­ka ne­lai­mī­gais ka­ra­vīrs jo­pro­jām mi­ti­nās Zvārtavas pilī, ik pa lai­kam nak­tī uz­spē­lē­dams kla­vie­res un jo īpa­ši bie­dē­dams mei­te­nes – gal­ve­nās vai­ni­nie­ces vi­ņa nā­vē. 

Ka­reiv­ja klāt­būt­ni ap­stip­ri­nā­jis arī ASV pro­fe­sors, kurš sa­vā zem­ē ir sla­vens spo­ku med­nieks. Viņš Zvārtavas pils pag­rab­tel­pās iz­vie­to­jis apa­ra­tū­ru, ar ku­ras pa­lī­dzī­bu var sa­zi­nā­ties ar tās pa­sau­les ie­mīt­nie­kiem. Pusnak­tī spoks ie­ra­dies, pa­zi­ņo­jis, ka ir ka­rei­vis un dzī­vo Zvārtavas pi­lī.

Fotogrāfijas autore: Aiga Ozoliņa, http://aigaozo.com/

© Visas tiesības aizsargātas

 .