Zvārtavas muižas pils un tās īpašnieki    

Zvārtavas muižu 1825.gadā nopirka barons fon Ceikels (von Zoeckel). Barons vēlāk savā īpašumā ieguva arī Luturmuižu un Jaunomuižu. Barona Ceikela ģimenē bija viens bērns – meita Luize. Skaisto baronesi fon Ceikeli bija bildinājuši vairāki baroni, bet viņa piekrišanu deva baronam Gotlībam fon Ferzenam no Igaunijas. Baronesei Luizei pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Un tā barons Gotlībs fon Ferzens ieguva savā īpašumā Zvārtavas pili, muižai piederošo zemi, Luturmuižu un Jaunomuižu. Jaunais pāris nolēma veco vienstāvīgo pili, kura bija sliktā izskatā, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstoši tālaika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881.gadā un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās.

Luizes un Gotlība Ferzenu ģimenē piedzima četri bērni – viena meita un trīs dēli. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija viņu dēls Eduards fon Ferzens. Baronu Ferzenu dzimta nebija ļoti bagāta, viņus drīzāk varētu pieskaitīt pie „gara aristokrātiem” – visi ieguvuši labu izglītību Tērbatas universitātē, interesējās par vēsturi un dabas zinātnēm. Zvārtavas pils nebija Ferzenu dzimtas pastāvīgā mājvieta, ziemā viņi uzturējās Rīgā, bet Zvārtavā tika pavadītas vasaras, kā arī veikti medību izbraukumi.


Barons Ferzens ar ģimeni ap 1915.g. 

Sena Zvārtavas pils atklātne

Baroni dzīvoja laimē un pārticībā, viņi nezināja kā izšķiest zemnieku pūliņu augļus, bet muižas kalpiem bija jādomā, kā pārtikt pašiem un ar ko uzturēt bērnus. Pēdējais barona kučieris Gustāvs Pogulis savās atmiņās raksta: „Kalpu dzīve Zvārtavas muižā bija grūta. Algas bija zemas. Viena cilvēka gada alga bija 43 rbļ. naudā, 6 pūri rudzu, 4 pūri miežu, puspūrs zirņu un 2 pūri cūku barības.” Barons Ferzens ar ģimeni aizbrauca no Zvārtavas 1918. gada novembrī, jo jābēg bija no lieliniekiem, kuri tuvajās Gaujienas novadam. Pēc lielinieku padzīšanas Ferzeni vairākas reizes atgriezās Zvārtavā, bet 20. gadu beigās bija spiesti repatriēties uz Vāciju.

Latvijas brīvvalsts laikā pilī atradās Zvārtavas pagasta valde. Pēc 1922. gada pilī saimniekoja aizsargi un te bija aizsargu klubs. Viņi izmantoja pils 1. stāvu un pils lielo zāli, kur notika sarīkojumi – teātra izrādes, kora dziedāšana u. c. Par šo laiku liecina gleznojumi uz lielās zāles sienām.

Padomju okupācijas laikā pilī ilgāku laiku darbojās Zvārtavas ciema padomes izpildu komiteja, bet no 1945.–1964. gadam pils telpās darbojās Zvārtavas 4-klasīgā pamatskola. Otrajā stāvā bija iekārtota bibliotēka, kurā strādāja šī darba entuziasts – ievērojams kultūras darbinieks Jānis Plūme.

1969. gadā pēc kolhoza „Zvārtava” pievienošanas kolhozam „Gaujiena”, pils un neliela teritorija no Zvārtavas ciema Gaujas kreisajā krastā tika pievienota Gaujienas ciemam.

1970. gadā Zvārtavas pili no kolhoza „Gaujiena” nopirka Latvijas Mākslinieku savienība. Toreiz pils telpas un parks bija sliktā stāvoklī. Latvijas Mākslinieku savienība sistemātiski organizēja pils sakopšanas un saglabāšanas darbus. No 1981.–1999. gadam par pils pārvaldnieci strādāja vitrāžiste Māra Kārkliņa ar vīru, interjeristu Ģirtu. Mākslinieces Māras Kārkliņas lielākais nopelns ir vitrāžas izgatavošana pils torņa kupolā.

Deviņdesmito gadu vidū, ar Latvijas Mākslinieku savienības prezidenta Egila Rozenberga iniciatīvu, pilī ik gadus sāka rīkot mākslas simpozijus. Tajos pulcējās mākslinieki no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pavasara un rudens talkās mākslinieki apkopa parku ar retām koku sugām, kas savulaik vākti no daudzām valstīm, atjaunoja rožu un rododendru stādījums. Atdzima unikālais vīna pagrabs ar joprojām „dzīvo” avotu. Pils staļļos ierīkotas mākslinieku radošās darbnīcas un izstāžu zāles.

Starptautiskajos mākslas simpozijos radītie mākslas darbi brīvi „apdzīvo” visu pils parka teritoriju un kā dāvinājumi atrodas arī Gaujienas pils parkā pie Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas”.

Pils īpašnieki

Zvārtavas muiža kā Adsel-Scwartzhof pirmo reizi dokumentos parādās ap 1405. gadu - kad tās teritorijā esošo zemnieku sētu atdod kā lēni Hansam Švarchofam. Līdz 1781. gadam Zvārtava bija Gaujienas pilsmuižas daļa.

1517. gadā tās īpašnieks bija Jurgens Švarchofs.

1627. g. muižas vadītājs ir Redingers (Rôdinger), Švarchofu dzimtas mantinieks. 

1629. g. muiža kopā ar Gaujienas pilsmuižu tiek piešķirta Banēru (Banner) dzimtai. 

1638. g. – valsts maršalam Akselim Banēram. 

18. gs. muižā valda Delvigu dzimta. 

1781.g. Zvārtavu mantoja Bernharda Reinholda fon Delviga dēls leitnants barons Pēteris Delvigs.

1783. g. valda Skotusu ģimene (die Familie Skotus). 

1820. g. – Hafrath Skotus – galma padomnieks. 

1858. g. muiža pāriet Luīzes fon Cekkelas (Luise von Zoekell) īpašumā.

1881. gadā Luīze fon Cekkela un viņas laulātais draugs Gotlībs von Ferzens (von Fersen) uzbūvē tagadējo muižas pili.

Fon Ferzenu dzimtai Zvārtava pieder līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc kara agrārreformas laikā īpašumu nacionalizē.  

No 1922. gada pilī tapa iekārtots Aizsargu nams un to pārvaldīja Latvijas Aizsargu organizācija.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1969. gadam pilī  bija skola, un tās pagrabus vietējais kolhozs izmantoja kā noliktavas.

Pašlaik Zvārtavas pils ir Latvijas Mākslinieku Savienības īpašums, kurā atrodas mākslinieku jaunrades nams.

© Visas tiesības aizsargātas

 .