Zvārtavas pils arhitektūra

Zvārtavas pilī ir viens no nedaudzajiem kompleksajiem neogotikas interjeru paraugiem Latvijā. Pils ir divstāvu kaļķakmeņa mūra, neliela apjoma grezna celtne ar poligonālu torni galvenajā fasādē. Fasādi rotā sarkanķieģeļu apdare. Pili ieskauj terasēts parks ar skatu uz ezeru. Kungu māja celta 1881. gadā Tjudoru neogotikas stilā. Zvārtavas pils arhitektoniski mākslinieciskais risinājums vairs neatbilst 19. gs. 30.-60. gadu Tjūdoru neogotikas formu valodai. Tas ir oriģināls un pauž lokālus priekštatus par pagātnes stilu izpratni. Daļēji saglabājusies interjera apdare. 

Zvārtavas pils celtniecībā izmantots laukakmens, bet ap ailām, dzegas un zelmiņu rotājumos lietoti sarkani ķieģeļi. Piederību neogotikai apliecina smailas koka arkas un astoņstūra formas tornis ar dzeguļiem. Ēkas kodola apjoma uzbūve būtībā ir tradicionāla - ar stāvu divslīpju jumtu un rizalītiem. Šā tradicionālā apjoma papildinājumi - lielais tornis, mazais erkerveida stūra tornis, stūra tornis, koka verandas un lodžijas pie galvenās ieejas, kā arī rizalītu gabarītu un formu dažādība rada savdabīgu un dinamisku koptēlu, kā arī izteiksmīgu siluetu. Galvenā ieeja izvietota fasādes labajā pusē.

Ieejot pilī, skatam paveras plaša un savdabīgi izveidota kāpņu telpa. Galerijas slodzi nes klasiskas kolonnas. Otrajā stāvā no koka darināta arkāde balsta muižas pilīs ļoti reti sastopamu konstrukciju - virsgaismas kupolu, kura vitrāžas darinātas 20.gs. 90.gados. Pils pirmajā stāvā atrodas deju zāle, muižas īpašnieku apartamenti, lielā ēdamzāle ar speciāli iebūvētām neogotikas mēbelēm un ēdamzāle, aiz kuras atrodas virtuve. 

Pils dienvidrietumu stūrī ir tornītis, kurā iebūvēta maza istabiņa, tur baronese uzturējusies vienatnē – lasījusi grāmatas, rakstījusi vēstules vai izpildījusi kādu rokdarbu.

Interesants ir arī barona darba kabinets. Tajā varēja ienākt pa četrām durvīm – no banketu zāles, no ārējās verandas, caur zāli un no pagraba. Pa šo pēdējo eju, kas kabinetā ved no pagraba, gājuši zemnieki, kam pie barona bijis kas kārtojams.

Otrajā stāvā atradās bibliotēka un viesu apartamenti. Bibliotēkā gandrīz neskarts saglabājies 19.gs. beigu gotiska stila grāmatu skapis. Anša Cīruļa veidotais galds un krēsli pilī nonākuši kā ziedojums no kādas mākslinieku ģimenes. Pamatīgi izbūvētajā pagrabā septiņās istabās dzīvoja pils apkalpojošais personāls– kalpi. Palielajā priekštelpā zem kāpnēm bijusi vieta piķierim un barona medību suņiem.

Pils zālē saglabājušies sienu greznojumi no 20.gs. 30.gadiem., kas 50.gados tika aizkrāsoti, bet 80.gados - daļēji atsegti. Zāles grīdu veido intarsēts parkets. Otrajā stāvā atradās telpas viesiem, bet kalpotāju vajadzībām tika izbūvēts plašais pils pagrabstāvs. Tornī tika izveidota mednieku atpūtas istaba ar kamīnu un iespaidīgu grieztu pārseguma sijām. Vairākās telpās saglabājušās ornamentālās neogotikas frīzes un grieztu rozetes. Ēkas iekštelpas pārsteidz ar īpatnēju stilu formu interpretējumu, individualitāti un oriģinālu būvtehnisko risinājumu. Par to liecina jau minētais kupols un plašo bēniņu varenās koka konstrukcijas. Ēdamzā­li ko­šā­ku da­ra jaun­o kok­tēl­nie­ku da­ri­nā­tie krēs­li, bet gal­du sa­vu­laik pa­ga­ta­vo­jis paš­rei­zē­jais Lat­vi­jas Māk­sli­nie­ku sa­vie­nī­bas (LMS) pre­zi­dents Igors Do­bi­čins.

Pils ir tikai viena no muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām. Parādes pagalma vienā malā atrodas 19.gs. pirmajā pusē celta klēts ar lieveņa arkādi un tajā pašā laikā būvēts stallis, kurā iekārtotas mākslinieku darbnīcas. Attālāk atrodas dārznieka māja un  saimniecības ēkas. 


Vitrāža

Stāvot hallē starp kolonām un paveroties augšup, redzama vērienīga kāpņu un margu konstrukcija uz pils otro stāvu ar torni, kuru vainago unikāls, vitrāžas tehnikā veidots kupols.

No 1981.–1999. gadam par pils pārvaldnieci strādāja vitrāžiste Māra Kārkliņa ar vīru, interjeristu Ģirtu. Mākslinieces Māras Kārkliņas vislielākais nopelns ir vitrāžas izgatavošana pils torņa kupolā.

© Visas tiesības aizsargātas

 .