Zvārtavas pils arhitektūra

Zvārtavas pilī ir viens no nedaudzajiem kompleksajiem neogotikas interjeru paraugiem Latvijā. Pati pils ir divstāvu kaļķakmeņa mūra, neliela apjoma grezna celtne ar poligonālu torni galvenajā fasādē. Fasādi rotā sarkanķieģeļu apdare. Pili ieskauj terasēts parks ar skatu uz ezeru. Kungu māja celta 1881. g. Tjudoru neogotikas stilā. Zvārtavas pils arhitektoniski mākslinieciskais risinājums vairs neatbilst 19. gs. 30.-60. gadu Tjūdoru neogotikas formu valodai. Tas ir oriģināls un pauž lokālus priekštatus par pagātnes stilu izpratni. Daļēji saglabājusies interjera apdare. 

Zvārtavas pils celtniecībā izmantots laukakmens, bet ap ailām, dzegas un zelmiņu rotājumos lietoti sarkani ķieģeļi. Piederību neogotikai apliecina smailas koka arkas un astoņstūra formas tornis ar dzeguļiem. Ēkas kodola apjoma uzbūve būtībā ir tradicionāla - ar stāvu divslīpju jumtu un rizalītiem. Šā tradicionālā apjoma papildinājumi - lielais tornis, mazais erkerveida stūra tornis, stūra tornis, koka verandas un lodžijas pie galvenās ieejas, kā arī rizalītu gabarītu un formu dažādība rada savdabīgu un dinamisku koptēlu, kā arī izteiksmīgu siluetu. Galvenā ieeja izvietota fasādes labajā pusē. Lielā lieveņa kāpnes muižkungu laikā vienmēr bija rotātas ar puķupodos iestādītiem retiem dekoratīviem augiem.

Zvārtavas pilī atrodas viens no retajiem kompleksajiem neogotikas interjera paraugiem Latvijā. Ieejot pilī, skatam paveras plaša un savdabīga izveidota kāpņu telpa. Galerijas slodzi nes klasiskas kolonnas. Otrajā stāvā no koka darināta arkāde balsta muižas pilīs ļoti reti sastopamu konstrukciju - virsgaismas kupolu, kura vitrāžas darinātas 20.gs. 90 gados. Pils pirmajā stāvā atrodas deju zāle, muižas īpašnieku apartamenti, lielā ēdamzāle ar speciāli iebūvētām neogotikas mēbelēm. un ēdamzāle, aiz kuras atrodas virtuve. 

Pils sākotnējais iekārtojums līdz mūsdienām saglabājies gandrīz bez izmaiņām. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi: „Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Ieejot pa durvīm pirmajā stāvā, skatam paveras centrālā telpa – halle ar kolonām un parādes kāpnēm. Stāvot hallē starp kolonām un paveroties augšup, redzama vērienīga kāpņu un margu konstrukcija uz pils otro stāvu ar torni, kuru vainago unikāls, vitrāžas tehnikā veidots kupols. No halles paveras skats uz lielo balles zāli. Pretējā pusē atrodas ēdamzāle ar virtuvi, sānos baronu apartamenti. Ēdamzāles īstenā rota ir unikāls neogotiskais altārveida trauku skapis– bufete no ozola, izbūvēta starp virtuvi un ēdamzāli un izmantojama no abām pusēm. Skapja abās malās–durvis uz virtuvi.

Pils dienvidrietumu stūrī ir tornītis, kurā iebūvēta maza istabiņa, tur baronese uzturējusies vienatnē – lasījusi grāmatas, rakstījusi vēstules vai izpildījusi kādu rokdarbu.

Ļoti interesants ir arī barona darba kabinets. Tajā varēja ienākt pa četrām durvīm – no banketu zāles, no ārējās verandas, caur zāli un no pagraba. Pa šo pēdējo eju, kas kabinetā ved no pagraba, gājuši zemnieki, kam pie barona bijis kaut kas kārtojams.

Otrajā stāvā atradās bibliotēka un viesu apartamenti. Bibliotēkā gandrīz neskarts saglabājies 19.gs. beigu gotiska stila grāmatu skapis. Anša Cīruļa veidotais galds un krēsli pilī nonākuši kā ziedojums no kādas mākslinieku ģimenes. Pamatīgi izbūvētajā pagrabā septiņās istabās dzīvoja pils apkalpojošais personāls– kalpi. Palielajā priekštelpā zem kāpnēm bijusi vieta piķierim un barona medību suņiem.

Pils zālē saglabājušies sienu greznojumi no 20.gs. 30.gadiem., kas 50.gados tika aizkrāsoti, bet 80.gados - daļēji atsegti. Kādā greznojumā profesionāli augstā līmenī attēlots arājs. Domājams, ka šie gleznojumi tapuši laikā, kad pilī saimniekojuši aizsargi. Zāles grīdu veido intarsēts parkets. Otrajā stāvā atradās telpas viesiem, bet kalpotāju vajadzībām tika izbūvēts plašais pils pagrabstāvs. Tornī tika izveidota mednieku atpūtas istaba ar kamīnu un iespaidīgu grieztu pārseguma sijām. Vairākās telpās saglabājušās ornamentālās neogotikas frīzes un grieztu rozetes. Kopumā ēkas iekštelpas nav izcila profesionāļa izveidotas, tomēr tās pārsteidz ar īpatnēju stilu formu interpretējumu, individualitāti un oriģinālu būvtehnisko risinājumu. Par to liecina jau minētais kupols un plašo bērniņu varenās koka konstrukcijas. Veiksmīgi ir uzsākta un turpinās pils kāpņu telpas restaurācija. Savu kādreizējo krāsu toni un detaļu smalkumu atgūst kolonna, vītās kāpnes ar virpotajiem margu balustriem, durvju vērtnes un portāli. Ir iecerēta ēdamzāles mēbeļu restaurācijas un citi darbi. 

Pils ir tikai viena no muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām. Parādes pagalma vienā malā atrodas 19.gs. pirmajā pusē celta klēts ar lieveņa arkādi un tajā pašā laikā būvēts stallis, kurā sākta mākslinieku darbnīcu iekārtošana. Attālāk atrodas dārznieka māja un dažas saimniecības ēkas. 

Eklektiskā neogotiskās formās celtā Zvārtavas muižas pils ir neparasta ar virsgaismas logu virs ielokā izvietotajām kāpnēm. Kompleksā skatāma izcilā japāņu mākslinieka Toro Jakojamas koka skulptūru kompozīcija un, tā kā pilī pastāvīgi viesi ir mākslinieki, nereti tur skatāmas dažādas mākslas darbu ekspozīcijas vai atsevišķi objekti. Pilī savdabīgos viesnīcas numuros var pavadīt romantisku nakti. Ezera ziemeļu galā atrodams ozols — divu koku trīskāršs saaugums. Gleznainās vējdzirnavas celtas ap 1750. gadu, no tām gan saglabājies tikai korpuss. 

Vitrāža

Stāvot hallē starp kolonām un paveroties augšup, redzama vērienīga kāpņu un margu konstrukcija uz pils otro stāvu ar torni, kuru vainago unikāls, vitrāžas tehnikā veidots kupols.

No 1981.–1999. gadam par pils pārvaldnieci strādāja Māra Kārkliņa ar vīru Ģirtu – mākslas akadēmijas absolventi – vitrāžiste un interjerists. Viņu darba laikā pils atradās restaurācijas procesā. Māras Kārkliņas vislielākais nopelns ir vitrāžas izgatavošana pils torņa kupolā.

© Visas tiesības aizsargātas

do not click here