Zvārtavas pils - iedvesmas vieta 

Deviņdesmito gadu vidū, ar Mākslinieku savienības prezidenta Egila Rozenberga iniciatīvu, pilī ik gadus sāka rīkot mākslas simpozijus. Tajos pulcējās mākslinieki no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pavasara un rudens talkās mākslinieki apkopa parku ar retām koku sugām, kas savulaik vākti no daudzām valstīm, jau atjaunots rožu un rododendru stādījums. Atdzimst unikālais vīna pagrabs ar joprojām “dzīvo” avotu. Pils staļļos ierīkotas mākslinieku radošās darbnīcas un izstāžu zāles. Starptautiskajos mākslas simpozijos radītie mākslas darbi brīvi “apdzīvo” visu pils parka teritoriju un kā dāvinājumi atrodas arī Gaujienas pils parkā pie “Anniņām”. 

Ziemeļgaujas Nacionālais parks, skaistais Zvārtavas ezers, iespēja vizināties ar laivām, pastaigāties pils parkā un uzturēties pils romantiskajos neogotikas stila interjeros ir lieliska iespēja atslēgties no ikdienas rūpēm, laibaudītu romantisku atpūtu domubiedru un kolēģu sabiedrībā, lai gūtu jaunas idejas un ierosmi radošam darbam. Zvārtavā tiešām mājo laimība mākslinieka dvēselei un tā ir vieta, kurā ir vēlme atgriezties.

Porcelāna apgleznošanas simpoziji Zvārtavā

Laikmetīgā Porcelāna apgleznojumu kolekcija ir izveidojusies un atradusi mājvietu Latvijā, Ziemeļvidzemē, Latvijas Mākslinieku Savienības īpašumā Zvārtavas pilī. Kopš 1999. gada Zvārtavas pilī regulāri tiek rīkoti Latvijas mēroga un Starptautiskie Porcelāna apgleznošanas simpoziji. Vairāk kā divdesmit gadus autore ir saistīta ar Porcelāna apgleznošanas simpoziju organizēšanu un vadīšanu un arī patreiz vada Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu Zvārtavā.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas jaunie ekonomiskie apstākļi lika Latvijas Mākslinieku savienībai atteikties no pilnīgi nolietotā Dzintaru radošā nama un visa uzmanība tika koncentrēta Mākslinieku savienības otrajam īpašumam - Zvārtavas pilij. Sakopjot vēsturisko celtni, laika gaitā tā tika izveidota par Latvijas Mākslinieku savienības Starptautisko mākslas un izglītības centru, dažādu nozaru radošo simpoziju rīkošanai.

Izmantojot esošo keramikas mantojumu, Zvārtavā tika rīkoti gan keramikas, gan porcelāna apgleznošanas simpoziji. Tā pēc dažu gadu pārtraukuma Latvijas Mākslinieku savienība 1999. gada vasarā sarīkoja 3. Baltijas valstu porcelāna apgleznošanas simpoziju, kurā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Pēterburgas mākslinieki. Simpozija mākslinieku dāvinājumi Zvārtavai izveidoja nelielu kolekciju, kura ir uzskatāma par Zvārtavas pils porcelāna kolekcijas sākumu. Rīkojot nākošos porcelāna apgleznošanas simpozijus, tika iepirktas Polijā ražotas klasiskas formas lielās vāzes un tika aicināti piedalīties Latvijas mākslinieki – gleznotāji. Pēc divu simpoziju darba 2000. gada oktobrī un 2001. gada maijā, Valsts Mākslas muzeja Hēges zāle varēja lepoties ar krāšņu izstādi „Gleznotājs un porcelāns”, kurā piedalījās virkne Latvijas redzamāko mākslinieku – Andrejs Ameļkovičs, Inese Brants, Inga Brūvere, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Aija Jurjāne, Sandra Krastiņa, Tatjana Krivenkova, Dace Lielā, Pēteris Martinsons, Ieva Maurīte, Jānis Mitrēvics, Maruta Raude, Māris Šubačs, Aija Zariņa, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš. Pēc izstādes radās ideja paturēt skaistākos mākslinieku darbus Zvārtavas pilī un eksponēt tos pils interjerā. Līdz ar to sāka veidoties Zvārtavas pils porcelāna kolekcija, kura papildinās ar jauniem mākslas darbiem pēc katra sarīkotā porcelāna apgleznošanas simpozija.

Zvārtavas Porcelāna kolekciju tapšanā Inese Branta ir piedalījusies gan kā tehniskais konsultants (porcelāna apgleznošanas skolotājs), gan kā tehnoloģiskā procesa nodrošinātājs (apdedzināšanas meistars). 14 gadus ilgajā Zvārtavas porcelāna kolekcijas veidošanās laikā ir bijusi nepieciešama autores sadarbība individuāli ar katru mākslinieku un katra mākslinieka radošā rokraksta izpratne. Mācot porcelāna apgleznošanu māksliniekiem, vajadzēja atklāt amata noslēpumus, atrast un piemērot katra individuālajam rokrakstam atbilstošus tehniskos paņēmienus, kas atļautu pārvarēt tās grūtības, kas padara porcelāna apgleznošanu tik atšķirīgu no citiem glezniecības veidiem.

Porcelāna materialitātes izjūtas atraisīšanā gleznotājiem galvenās grūtības saistās ar tādiem aspektiem kā:
1) kompozicionālas grūtības, kuras izraisa līniju optiskas deformācijas un pāreja no 2D uz 3D formātu;
2) mazs formāts, 50 cm augsta vāze porcelāna izstrādājumam ir liels izmērs, bet, salīdzinot ar glezniecībā pierastiem izmēriem, tas ir mazs;
3) krāsas tūbiņās nav gatavas lietošanai, bet pulverveida krāsas jāsagatavo uz paletes pašam, atbilstoši izmantojamajai tehnikai;
4) grūtības krāsas ieklāšanā, mainās otas triepiens, nav iespējams pastozs gleznojums;
5) grūtības gleznošanas procesā, jo gleznojuma kolorīts neveidojas acu priekšā darba laikā, bet parādās pēc apdedzināšanas, tā kā jo daudzas porcelāna krāsas maina tonalitāti apdedzināšanas laikā, kā un arī gleznojums no matēta kļūst spīdīgs, krāsas kļūst caurspīdīgas.

Tādēļ simpozija ierobežotajos tehnoloģiskajos apstākļos (apgleznojums jāizpilda vienā vai izņēmuma gadījumā ar diviem apdedzinājumiem) un arī ierobežotājā laikā individuāla apgleznošanas tehnikas piemeklēšana katram dalībniekam ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai mākslinieks spētu saglabāt radošo rokrakstu un individuālo izteiksmi.

Inese Brants 
Valsts Mākslas akadēmija, e-pasts: inese.brants@inbox.lv

© Visas tiesības aizsargātas

do not click here