Gaujiena (Adzele)

Gaujienā - sava Gauja, ievas, lakstīgalas, naktsvijoļu pļavas... 
Jāzepa Vītola māja "Anniņas" un dīķis, Lauvas mute, kur tek visgaršīgākais avota ūdens.
Cēlā Gaujienas pils ar muižas ēkām, pilsdrupas, kur jūtama senatnes elpa. Ar noslēpumaino auru apvītais Baznīckalns un neatkārtojamās dabas ainavas.
Mākslinieku citadele Zvārtavas pilī ar balto dāmu...
Gaujiena, katram sava un tomēr visiem savējā!

Gaujienas senākais nosaukums Agzele pirmoreiz minēts 1111. gadā Novgorodas laika grāmatā. 1238. gadā Gaujas labajā krastā, varbūtējā senlatviešu Adzeles pilskalnā, uzcēla Livonijas ordeņa pili, kas kļuva par pilsnovada centru un pastāvēja 464. gadus – nopostīta 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. No 1702.–1918.g. Gaujienas pilsnovads bija Krievijas sastāvā un te saimniekoja vācu muižnieki Delvigi, Rautenfeldi un Vulfi. 1822. gadā pilsnovads nodibinājās par pagastu. Bija sava pagasta tiesa, pagasta vecākais un skrīveris. Agrākie pagasta nosaukumi: Gaujienas pagasts, vāciski Schloss Adsel, krieviski Adzeļskaja. Teritorija vairākas reizes ir mainījusies. Gaujienas pagastam 1895.g. pievienoja Sikšņu pagastu, 1897.g.– Grundzāles pagastu, bet 1902.g.– Bormaņu pagastu. Pēc 1923. gada atdalījās Bormaņi un Grundzāle. 1935. gadā Gaujienas pagasta platība bija 23200 ha.

1945. gadā pagasti tika sadalīti ciemos. Gaujienas pagastā izveidoja Vidagas ciemu un Gaujienas ciemu. Vidagas ciema izpildkomiteja atradās Vidagā, Gaujienas ciema izpildkomiteja Gaujienā, Dārza mājā. Abi ciemi ietilpa Gaujienas pagastā – izpildkomiteja atradās Virešos– vecajā pagasta namā. Toreiz Gaujienas pagasts ietilpa Valkas apriņķī.

1949. gada 31. decembrī apriņķus sadalīja – Valkas, Apes un Alūksnes rajonos. 1950. gada janvārī galīgi beidza pastāvēt Gaujienas pagasts un patstāvīgi sāka darboties Gaujienas ciems – izpildkomiteja strādāja “Andrīšos”. Vidagas ciema izpildkomiteja sāka strādāt vecajā pagasta namā Virešos un šo ciemu sāka saukt par Virešu ciemu. Abus ciemus iekļāva Apes rajonā. Gaujienas ciems 1956. gada 30.martā tika pievienots Smiltenes rajonam, savukārt 1962. gada 18. decembrī – Valkas rajonam. 1967. gada 10. janvārī Gaujienas ciems tika iekļauts atjaunotajā Alūksnes rajonā. 1967. gada februārī Gaujienas pagastam pievienoja daļu no Valkas rajona Zvārtavas pagasta Gaujas kreisā krasta, un kopš šī laika pagasta teritorija nav mainījusies. Daudzveidīga un bagāta ir Gaujienas novada daba, ar spilgtiem piemēriem iekļaujoties Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Gaujienas pagasta teritoriju šķērso Vidusgaujas zemiene ar vidējo augstumu 50–90 m virs jūras līmeņa, augstākā virsotne ir Sarukalns– 98 m virs jūras līmeņa, bet lielākā daļa ir lēzeni viļņoti līdzenumi. Ieplakās izvietojušies lieli purvu masīvi: Lepuru, Melnsalas, Sloku, Kaulezera un Kalna purvi. Pagasta teritorijā pamatiežus veido devona periodā izveidojušies nogulumi – dolomīti, kas pienāk ļoti tuvu zemes virspusei un vairākās vietās atsedzas.

Gleznainā un līkumainā upe Gauja tek pa pagasta rietumu daļu 21 km garumā un ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū. Gaujas krastos izveidojušās gravas, upē ietek neskaitāmi avoti, upes ielejai raksturīgā dabisko mežu, pļavu un vecupju mozaīka ietver nozīmīgas īpaši aizsargājamu biotopu platības, kas dod mājvietu daudzām retām ķērpju, sēņu, augu un dzīvnieku sugām. Pagasta vienīgā ezera– Zvārtavas ezera platība ir 25 ha. Teritorijas ūdeņus uz Gauju nes Palsa, Zvārtavas upīte, Poļakas upīte, Meriliņupīte un Alkšņupīte, kura pieder pie tā sauktajām karsta upēm, kurās vērojamas karsta kritenes, jeb ūdensrijēji.

GAUJIENAS pagasta informācijas un tūrisma centrs

“Pilskalni“, Gaujienas pagasts, Apes novads, LV–4339
Tālrunis/fakss + 371 64381601
mob.tālr.: + 371 28386923 
e-pasts: info@gaujiena.lv   •  gaujiena.info@ape.lv

Vieta, kur atpūsties ikvienam, baudot dabas burvību pie ezera, vai meža pļaviņā, vai izstaigājot Gaujas dabas taku, vai apmeklējot kultūras pasākumu.


Gaujienas pagasts www.gaujiena.lv

© Visas tiesības aizsargātas

 .